LATVIJA

Latvijā siltumapgāde tiek nodrošināta, izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmas, vietējo siltuma apgādi un individuālo siltuma piegādi, siltumenerģija tiek saražota katlu mājās un koģenerācijas stacijās. Pēdējo 10 gadu laikā ievērojami mainījies katlu mājās un koģenerācijas stacijās saražotā siltuma sadalījums. Koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas īpatsvars 2015.gadā sasniedza 74.5%.

2015.gadā siltumenerģiju ražoja 618 katlu mājas ar uzstādīto siltuma jaudu 2524,4 MW un 183 koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu 1275 MW. Lielāko daļu no centralizētās siltumapgādes sistēmās radītā siltuma saražo Rīgā, Latvijas galvaspilsētā. 2015.gadā Rīgā tika saražoti 3598 GWh siltumenerģijas jeb 50,9% no kopējās saražotās siltumenerģijas, Rīgas (Pierīgas) reģionā - 991 GWh (14%), Latgales reģionā - 698 GWh (9,9%), Kurzemes reģionā - 684 GWh (9,7%), Zemgales reģionā - 612 GWh (8,6%), Vidzemes reģionā - 489 GWh (6,9%).

Saražoto enerģiju centralizētajā siltumapgādē novirza apkurei - 65-70% un karstā ūdens apgādei - 30-35%. Galvenais siltumenerģijas patērētājs ir mājsaimniecības. 2015.gadā gala patēriņā tika patērētas 5862 GWh siltumenerģijas. Kopējais centralizētās siltumapgādes enerģijas gala patēriņš mājsaimniecībām bija 3917 GWh, komerciālajam un sabiedriskajam sektoram - 1453 GWh, rūpniecībai un būvniecībai - 403 GWh, lauksaimniecībai - 89 GWh.

Katlu mājās kā galvenais kurināmais ir koksne un dabasgāze. Būtiski, ka katru gadu palielinās vietējās un atjaunojamās enerģijas (kurināmās koksnes) īpatsvars, samazinoties dabasgāzes īpatsvaram - 2012.gadā 37,8% siltumenerģijas tika saražota no kurināmās koksnes, bet 58,6% - no dabasgāzes, bet 2015.gadā dabasgāzes īpatsvars ir samazinājies par 20,6%, savukārt kurināmā koksnes īpatsvars ir palielinājies par 23%.

Kā galveno kurināmo elektroenerģijas un siltuma ražošanai koģenerācijas stacijās izmanto dabasgāzi. 2015.gadā 78% elektroenerģijas un 68% siltumenerģijas tika saražoti koģenerācijas stacijās, izmantojot dabasgāzi. Biomasas siltuma avotu skaits ir pieaudzis 2.5 reizes, un uzstādītā jauda 2014.gadā trīskāršojās salīdzinājumā ar 2007.gadu, kopējā uzstādītā šķeldas katlu jauda trīskāršojusies līdz 819 MW.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kurināmās šķeldas patēriņš Latvijā pēdējos astoņos gados (no 2008. līdz 2016.gadam) ir palielinājies 3 reizes, koksnes atlieku patēriņš ir palielinājies 1.5 reizes, savukārt malkas patēriņš ir samazinājies 1.5 reizes. 2017.gadā Latvijā bija 615 katlu mājas, no kurām 333 kā kurināmo izmantoja biomasu. 2017.gadā Latvijā darbojās 50 koģenerācijas stacijas, kurās kā kurināmais tika izmantota biomasa (šķelda un koksne). Kopumā Latvijā ir 204 koģenerācijas stacijas.

CSA pilot uzņēmumu demonstrēšana

Par KeepWarm

Keepwarm ir ES finansēts projekts, kura mērķis ir paātrināt rentablus ieguldījumus centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizācijā. Tajā piedalās vienpadsmit projekta partneri no dažādām saistošajām nozarēm (enerģētikas aģentūrām, CSAS asociācijām, lauksaimniecības kamerām, pētniecības institūtiem, konsultantiem energoefektivitātes jautājumos un NVO) Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Iniciatīvas, kas tika uzsākta 2018.gada aprīlī, mērķis ir modernizēt CSAS visā reģionā un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabojot sistēmu darbības un veicinot pāreju uz mazāk piesārņojošiem avotiem, piemēram, atjaunojamiem energoresursiem. Projekta partneri cenšas nodrošināt, ka visā Eiropā tiek apgūta videi draudzīgākas siltumapgādes un dzesēšanas paraugprakse, atkārtojot KeepWarm pieeju citās valstīs un reģionos, pat pēc projekta beigām 2020.gada septembrī.

Latvijā projektu atbalsta Latvijas Biomasas asociācija (LATbio), Latvijas siltum uzņēmumu asociācija (LSUA), un tajā ir iesaistīti siltuma apgādes uzņēmumi no Jēkabpils pilsētas, no Auces novada un Ozolnieku novada.

Kapacitātes stiprināšana

Latvijas partnera izveidotā kapacitātes stiprināšanas programma siltumapgādes speciālistiem aptver mācību tēmas, ko noteikuši Latvijas partnera izraudzītie pilot CSA  uzņēmumi, to mācību vajadzību novērtēšanas posmā. Vislielākās prioritātes ir piešķirtas AER un EE tematiem, tostarp atkritumu un pārpalikuma siltuma izmantošanai enerģijas ieguvei, kā arī tehniskiem tematiem un organizatoriskiem tematiem. Galvenās prioritārās tēmas ir noteiktas arī finanšu un pārvaldības jomās. Dalībnieki novērtēja apmācības, aizpildot anonīmas aptaujas anketas.

Latvijas projekta partneris

Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra (ZREA) ir NVO, kas veicina energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un privātajā sektorā un sniedz informāciju par šo jautājumu iedzīvotājiem. ZREA izveidi iniciēja vairākas pašvaldības – centralizētās siltumapgādes uzņēmums un mājokļu uzturēšanas uzņēmums, kā arī zinātnes inovāciju centrs un reģionālais NVO atbalsta centrs. ZREA ir atbildīga par projekta veicināšanu sociālajos medijos un CSAS pilotprojektu īstenošanu Latvijā.

KeepWarm resursi

KeepWarm Showroom of replicable and bankable DHS pilot projects

The purpose of this Service Pitch Book is to relay the availability of replicable, bankable examples of DH-retrofits for both energy efficiency (EE) and integrating more sustainable energy sources (i.e. RES and/or excess heat, ExH), as well as providing information about national contexts, especially useful to audiences outside a particular country. It highlights the pilot DHSs which have been actively participating in KeepWarm’s activities, giving them visibility as well as stimulating networking opportunities to reach out to them directly for improving DH even further.

This Showroom has been translated into the languages of KeepWarm project partners. Please find here the Latvian version.

KeepWarm Guidance Document

This guidance document has been created as a means of helping you navigate some of the key issues involved in upgrading your district heating (DH) by using more sustainable energy sources, namely from a variety of viable renewable energy sources and/or excess heat harvestable from industrial/commercial processes. Integrating and fully-switching to these greener DH alternatives makes sense not only at an operational level, but is greatly supportive, if not essential, for the successful implementation of a variety of Europe’s flagship policy initiatives.

The translated version of this Guidance Document is currently being prepared.

KeepWarm Inspire Event 1 in Latvia 2 jun 2020
1. Projekta pieeja

KeepWarm Inspire Event 1 in Latvia 2 jun 2020
2. prezentacija Jekabpils Siltums

KeepWarm Inspire Event 1 in Latvia 2 jun 2020
3. Auces komunalie pakalpojumi

KeepWarm Inspire Event 1 in Latvia 2 jun 2020
4. Salaspils Siltums modernizacija

KeepWarm Inspire Event 1 in Latvia 2 jun 2020
5. CSS modernizēšanas piemēri Latvijā_Lowtemp_RTU

KeepWarm Inspire Event 1 in Latvia 2 jun 2020
6. Fortum

KeepWarm Inspire Event 2 in Latvia
10 jun 2020
1. Aleksandrs Vlads EM

KeepWarm Inspire Event 2 in Latvia
10 jun 2020
4. Matiss Paegle BaltCap

KeepWarm Inspire Event 2 in Latvia
10 jun 2020
2. Baiba Ligere EM

KeepWarm Inspire Event 2 in Latvia
10 jun 2020
3. Edgars Kudurs ALTUM

KeepWarm Inspire Event 3 in Latvia 17 jun 2020
1. Introductory slides

KeepWarm Inspire Event 3 in Latvia 17 jun 2020
2. Ina Berzina Veita_LSUA

KeepWarm Inspire Event 3 in Latvia 17 jun 2020
3. Gatis Bazbauers

KeepWarm Inspire Event 3 in Latvia 17 jun 2020

4. CO2 reduction DH_Fortum

KeepWarm Inspire Event 3 in Latvia 17 jun 2020

5. Edgars Vigants

Ziņas