LATVIJA

Latvijā siltumapgāde tiek nodrošināta, izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmas, vietējo siltuma apgādi un individuālo siltuma piegādi, siltumenerģija tiek saražota katlu mājās un koģenerācijas stacijās. Pēdējo 10 gadu laikā ievērojami mainījies katlu mājās un koģenerācijas stacijās saražotā siltuma sadalījums. Koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas īpatsvars 2015.gadā sasniedza 74.5%.

2015.gadā siltumenerģiju ražoja 618 katlu mājas ar uzstādīto siltuma jaudu 2524,4 MW un 183 koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu 1275 MW. Lielāko daļu no centralizētās siltumapgādes sistēmās radītā siltuma saražo Rīgā, Latvijas galvaspilsētā. 2015.gadā Rīgā tika saražoti 3598 GWh siltumenerģijas jeb 50,9% no kopējās saražotās siltumenerģijas, Rīgas (Pierīgas) reģionā - 991 GWh (14%), Latgales reģionā - 698 GWh (9,9%), Kurzemes reģionā - 684 GWh (9,7%), Zemgales reģionā - 612 GWh (8,6%), Vidzemes reģionā - 489 GWh (6,9%).

Saražoto enerģiju centralizētajā siltumapgādē novirza apkurei - 65-70% un karstā ūdens apgādei - 30-35%. Galvenais siltumenerģijas patērētājs ir mājsaimniecības. 2015.gadā gala patēriņā tika patērētas 5862 GWh siltumenerģijas. Kopējais centralizētās siltumapgādes enerģijas gala patēriņš mājsaimniecībām bija 3917 GWh, komerciālajam un sabiedriskajam sektoram - 1453 GWh, rūpniecībai un būvniecībai - 403 GWh, lauksaimniecībai - 89 GWh.

Katlu mājās kā galvenais kurināmais ir koksne un dabasgāze. Būtiski, ka katru gadu palielinās vietējās un atjaunojamās enerģijas (kurināmās koksnes) īpatsvars, samazinoties dabasgāzes īpatsvaram - 2012.gadā 37,8% siltumenerģijas tika saražota no kurināmās koksnes, bet 58,6% - no dabasgāzes, bet 2015.gadā dabasgāzes īpatsvars ir samazinājies par 20,6%, savukārt kurināmā koksnes īpatsvars ir palielinājies par 23%.

Kā galveno kurināmo elektroenerģijas un siltuma ražošanai koģenerācijas stacijās izmanto dabasgāzi. 2015.gadā 78% elektroenerģijas un 68% siltumenerģijas tika saražoti koģenerācijas stacijās, izmantojot dabasgāzi. Biomasas siltuma avotu skaits ir pieaudzis 2.5 reizes, un uzstādītā jauda 2014.gadā trīskāršojās salīdzinājumā ar 2007.gadu, kopējā uzstādītā šķeldas katlu jauda trīskāršojusies līdz 819 MW.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kurināmās šķeldas patēriņš Latvijā pēdējos astoņos gados (no 2008. līdz 2016.gadam) ir palielinājies 3 reizes, koksnes atlieku patēriņš ir palielinājies 1.5 reizes, savukārt malkas patēriņš ir samazinājies 1.5 reizes. 2017.gadā Latvijā bija 615 katlu mājas, no kurām 333 kā kurināmo izmantoja biomasu. 2017.gadā Latvijā darbojās 50 koģenerācijas stacijas, kurās kā kurināmais tika izmantota biomasa (šķelda un koksne). Kopumā Latvijā ir 204 koģenerācijas stacijas.

CSA pilot uzņēmumu demonstrēšana

Par KeepWarm

Keepwarm ir ES finansēts projekts, kura mērķis ir paātrināt rentablus ieguldījumus centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizācijā. Tajā piedalās vienpadsmit projekta partneri no dažādām saistošajām nozarēm (enerģētikas aģentūrām, CSAS asociācijām, lauksaimniecības kamerām, pētniecības institūtiem, konsultantiem energoefektivitātes jautājumos un NVO) Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Iniciatīvas, kas tika uzsākta 2018.gada aprīlī, mērķis ir modernizēt CSAS visā reģionā un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabojot sistēmu darbības un veicinot pāreju uz mazāk piesārņojošiem avotiem, piemēram, atjaunojamiem energoresursiem. Projekta partneri cenšas nodrošināt, ka visā Eiropā tiek apgūta videi draudzīgākas siltumapgādes un dzesēšanas paraugprakse, atkārtojot KeepWarm pieeju citās valstīs un reģionos, pat pēc projekta beigām 2020.gada septembrī.

Latvijā projektu atbalsta Latvijas Biomasas asociācija (LATbio), Latvijas siltum uzņēmumu asociācija (LSUA), un tajā ir iesaistīti siltuma apgādes uzņēmumi no Jēkabpils pilsētas, no Auces novada un Ozolnieku novada.

Latvijas projekta partneris

Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra (ZREA) ir NVO, kas veicina energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un privātajā sektorā un sniedz informāciju par šo jautājumu iedzīvotājiem. ZREA izveidi iniciēja vairākas pašvaldības – centralizētās siltumapgādes uzņēmums un mājokļu uzturēšanas uzņēmums, kā arī zinātnes inovāciju centrs un reģionālais NVO atbalsta centrs. ZREA ir atbildīga par projekta veicināšanu sociālajos medijos un CSAS pilotprojektu īstenošanu Latvijā.

KeepWarm resursi

Ziņas